polstēt
polstēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | polstēju | polstējam | polstēju | polstējām | polstēšu | polstēsim |
| 2. pers. | polstē | polstējat | polstēji | polstējāt | polstēsi | polstēsiet, polstēsit |
| 3. pers. | polstē | polstēja | polstēs | |||
Pavēles izteiksme: polstē (vsk. 2. pers.), polstējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: polstējot (tag.), polstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: polstētu
Vajadzības izteiksme: jāpolstē
1.Polsterēt1.
2.Polsterēt2.
3.Polsterēt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Strovs turpretim cienīja ērtības — darbnīcā nolikti pāris pamatīgi polstētu atzveltņu un liels dīvāns.
- Tur bija liela koka gulta, pārklāta ar sarkanu, kunkuļainu dūnu segu, tikpat milzīgs drēbju skapis, apaļš galds, ļoti niecīgs mazgājamais galdiņš un divi polstēti, ar sarkanu ripsu apvilkti krēsli.
- ABIGAIL gan tā nerīkojas pēdējo reizi un es iepostēšu ( patiesībā jau vienreiz esmu polstējis) līdzīgus piemērus.