polšs
polšs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | polšs | polši |
| Ģen. | polša | polšu |
| Dat. | polšam | polšiem |
| Akuz. | polšu | polšus |
| Lok. | polšā | polšos |
Puslitra pudele ar degvīnu.
Cilme:No krievu полштофа.
Avoti: PL, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Remontfabrikas strādnieki, armijnieki, vienu vakaru nolēmuši aizbraukt pēc polša.
- Sēž, nerunā, dzer kabatās sabāztos polšus un neviens neko...
- Pārgalvīgi puiši, kuri par polšu var veikt trakas lietas bijuši vienmēr.
- Es arī teicu, ka paņemšu polšu benzīntankā ieraušu un prasīšos iekšā.
- — Ej un pērc Fricim polšu!