policmeisters
policmeisters vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | policmeisters | policmeisteri |
| Ģen. | policmeistera | policmeisteru |
| Dat. | policmeisteram | policmeisteriem |
| Akuz. | policmeisteru | policmeisterus |
| Lok. | policmeisterā | policmeisteros |
Nomaļas pilsētas policijas vadītājs Krievijā 1733.-1917. g.; policijas valdes vadītājs guberņas pilsētās 18. gs. beigās; 19. gs. galvaspilsētas policijas augsts ierēdnis.
Avoti: VtV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet uztaisīs vēl kādu privāto kinoseansu, uzaicinās policmeisteru, cietuma priekšnieku, kādus cilvēkus no pilsētas valdes...
- Pat avīzē bija rakstīts, ka Rīgai kopumā vajagot septiņus simtus gorodovoju — tā uzskatot pats policmeisters — , bet esot palikuši labi ja četrsimt piecdesmit.