policmeistars
Lietojuma biežums :
policmeistars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; neaktuāls
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | policmeistars | policmeistari |
| Ģen. | policmeistara | policmeistaru |
| Dat. | policmeistaram | policmeistariem |
| Akuz. | policmeistaru | policmeistarus |
| Lok. | policmeistarā | policmeistaros |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pilsētās komisiju veidoja no pilsētas novērtētājiem ( городские ценовщики), un tās priekšsēdētājs bija Kara ģenerālgubernators ( galvaspilsētās) vai civilgubernators ( guberņu pilsētās), vai policmeistars ( apriņķa pilsētās).
- It ka ar so ari daleji skaidrojams kapec vena dala brauc precizi ar noteikto atrumu, tobis dikti negrib iet pie policmeistara.
- Toties meitenes - konsumētājas - galvenā tūristu un policmeistaru galvas sāpe.
- Kāds Pēde, griezdamies pie policmeistara, iesaucās: „ Jūs droši vien kalpojat vācu, bet ne krievu ķeizaram, kad tā rūpējaties par kartupeļu izvešanu uz Prūsiju.”
- Policmeistars Vilkens uzzināja, ka patiesībā kartupeļi pieder nevis I ģildes tirgotājam Māleram, bet II ģildes tirgotājam Zebam, kuram nebija tiesības tirgoties ar ārzemēm, kādēļ lādēšanu pārtrauca.