policis
policis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | policis | poliči |
Ģen. | poliča | poliču |
Dat. | policim | poličiem |
Akuz. | polici | poličus |
Lok. | policī | poličos |
Avoti: JV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Spriežot tiesu it kā vienaldzīgajiem poličiem, mēs spriežam tiesu paši sev.
- ( Starp citu, par policistiem, poličiem un kruķiem.
- Pat poliči teic, ka blakne ir eiforija.
- Poličiem tas nepatika, un dēlu aizturēja.
- nabaga policis, vai tiešām viņš bija redzējis visu neķītro seriālu kā īstu salaveci vai lieldienu zaķi.