poetizēt
poetizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | poetizēju | poetizējam | poetizēju | poetizējām | poetizēšu | poetizēsim |
| 2. pers. | poetizē | poetizējat | poetizēji | poetizējāt | poetizēsi | poetizēsiet, poetizēsit |
| 3. pers. | poetizē | poetizēja | poetizēs | |||
Pavēles izteiksme: poetizē (vsk. 2. pers.), poetizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: poetizējot (tag.), poetizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: poetizētu
Vajadzības izteiksme: jāpoetizē
Parādīt, attēlot (ko) tēlaini, emocionāli, arī idealizēti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Olimpa dievību vēlīgais skatiens ir poetizēts galvenokārt ar hašiša lakas kārtu.
- Tātad satraucošs ceļojums uz daudzinātā un viscaur poetizētā akmens ieguves apvidu.
- Autors bieži poetizē sadzīves žanrus, tieši Dārziņš ir pazīstamākā latviešu valša autors.
- Visgrūtāk tikt vaļā no personīgas romantiskas jūsmas, no centieniem haiku mākslīgi poetizēt ar dzejiskiem epitetiem.
- Pasaulsāpe šajā kontekstā varētu būt kas līdzīgs poetizētam skatījumam uz cilvēka fizioloģiski determinēto un entropisko eksistenci.