poēzija
poēzija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | poēzija | poēzijas |
| Ģen. | poēzijas | poēziju |
| Dat. | poēzijai | poēzijām |
| Akuz. | poēziju | poēzijas |
| Lok. | poēzijā | poēzijās |
1.Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā); arī dzeja3.
2.Māksla tēlaini, emocionāli izteikt savas domas vārdos, tekstā.
3.Valdzinošs, pievilcīgs skaistums.
Stabili vārdu savienojumiPoēzijas medus.
- Poēzijas medus vārdkoptermins — skandināvu mitoloģijā - svētais dzēriens, kas dāvā gudrību un dzejisku iedvesmu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču tas nebūt nenozīmē, ka poēzija būtu kaut kas pretdabisks.
- Sutungs vēlējās rūķiem atriebties, taču tie viņam piedāvāja poēzijas medu.
- Vienīgi vara esot patiesā poēzija, kāda sniedz neierobežotas radošās iespējas.
- Tomēr ir svarīgi to zināt, ja mēs runājam par poēziju.
- Es gan esmu aplidojis meiteni ar celtniecībā bāzētiem komplimentiem un poēziju.