plēnēt
plēnēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plēnēju | plēnējam | plēnēju | plēnējām | plēnēšu | plēnēsim |
| 2. pers. | plēnē | plēnējat | plēnēji | plēnējāt | plēnēsi | plēnēsiet, plēnēsit |
| 3. pers. | plēnē | plēnēja | plēnēs | |||
Pavēles izteiksme: plēnē (vsk. 2. pers.), plēnējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plēnējot (tag.), plēnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plēnētu
Vajadzības izteiksme: jāplēnē
plēnēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plēnu | plēnam | plēnēju | plēnējām | plēnēšu | plēnēsim |
| 2. pers. | plēni | plēnat | plēnēji | plēnējāt | plēnēsi | plēnēsiet, plēnēsit |
| 3. pers. | plēn | plēnēja | plēnēs | |||
Pavēles izteiksme: plēni (vsk. 2. pers.), plēniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plēnot (tag.), plēnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plēnētu
Vajadzības izteiksme: jāplēn
1.Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
1.1.Pakāpeniski zaudēt spilgtumu (piemēram, par gaismu), arī intensitāti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uguns, kas tik tikko bija plēnējusi, paslēja milzum daudz kāru sarkanu mēlīšu.
- Ka rozā dūmaka plēn.
- Kad māsa deva brālim iepirkumu sarakstu un ādas zutni ar naudu, tā jau viltīgi rāma plēnēja rožpelnu pašapmierinātībā.
- Dzimis Plēnē.
- Ik brīdi viņi veltīja bažīgu skatienu plēnošai liesmiņai, cits citam un Johanam, taču Johans nelasīja no saņurkātās burtnīcas.