plunkšēt
plunkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plunkšu | plunkšam | plunkšēju | plunkšējām | plunkšēšu | plunkšēsim |
| 2. pers. | plunkši | plunkšat | plunkšēji | plunkšējāt | plunkšēsi | plunkšēsiet, plunkšēsit |
| 3. pers. | plunkš | plunkšēja | plunkšēs | |||
Pavēles izteiksme: plunkši (vsk. 2. pers.), plunkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plunkšot (tag.), plunkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plunkšētu
Vajadzības izteiksme: jāplunkš
Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mirkli pārdomājis, bebrs palaida vaļā koku un ar skaļu PLUNKŠ!
- Kad viņa bija tikusi līdz pašai augšai, pēkšņi noskanēja skaļš PLUNKŠ!
- Var nopirkt un kopā palasīt grāmatiņu par baidīšanos " Skrību skrābu tvīt plunkš!"
- Kad arī viņam tas izdevās, atkal noskanēja PLUNKŠ, vēl skaļāks nekā iepriekšējo reizi!
- Plunkš, plunkš, plunkš, ūdenī.