plucināt1
plucināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plucinu | plucinām | plucināju | plucinājām | plucināšu | plucināsim |
| 2. pers. | plucini | plucināt | plucināji | plucinājāt | plucināsi | plucināsiet, plucināsit |
| 3. pers. | plucina | plucināja | plucinās | |||
Pavēles izteiksme: plucini (vsk. 2. pers.), pluciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plucinot (tag.), plucināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plucinātu
Vajadzības izteiksme: jāplucina
1.Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt1.
2.Raujot, ar rāvieniem dalīt sīkās daļās.
3.Spēcīgi raustīt (parasti par vēju).
3.1.Raustot viegli burzīt.
3.2.Raustīt (aiz ķermeņa daļas), lai izraisītu sāpes.
4.apvidvārds Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku).
5.apvidvārds Bārt, rāt, strostēt.
6.apvidvārds Sist, pērt.
Avoti: LLVV, ViV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vistas gaļu vari pasniegt arī plucinātu vai ietītu lavašā kā kebabu.
- Svarīgi romiešu salātu plucināt ar rokām – tam nepatīkot naža asmens.
- Spēcīgs vējš cilā mākoņus, virza tos šurp turp un plucina.
- Es nervozi plucināju tepiķi, ar to izprovocēdama nosodošu Saulpukes skatienu.
- Pievieno sāli, piparus pēc garšas un pārkaisa ar plucinātām bazilika lapiņām.