plucināt2
plucināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plucinu | plucinām | plucināju | plucinājām | plucināšu | plucināsim |
| 2. pers. | plucini | plucināt | plucināji | plucinājāt | plucināsi | plucināsiet, plucināsit |
| 3. pers. | plucina | plucināja | plucinās | |||
Pavēles izteiksme: plucini (vsk. 2. pers.), pluciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plucinot (tag.), plucināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plucinātu
Vajadzības izteiksme: jāplucina
1.Plaucēt 1(1).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vistas gaļu vari pasniegt arī plucinātu vai ietītu lavašā kā kebabu.
- Svarīgi romiešu salātu plucināt ar rokām – tam nepatīkot naža asmens.
- Spēcīgs vējš cilā mākoņus, virza tos šurp turp un plucina.
- Es nervozi plucināju tepiķi, ar to izprovocēdama nosodošu Saulpukes skatienu.
- Pievieno sāli, piparus pēc garšas un pārkaisa ar plucinātām bazilika lapiņām.