plaucēt2
plaucēt [plaucēt] 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plaucēju | plaucējam | plaucēju | plaucējām | plaucēšu | plaucēsim |
| 2. pers. | plaucē | plaucējat | plaucēji | plaucējāt | plaucēsi | plaucēsiet, plaucēsit |
| 3. pers. | plaucē | plaucēja | plaucēs | |||
Pavēles izteiksme: plaucē (vsk. 2. pers.), plaucējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plaucējot (tag.), plaucēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plaucētu
Vajadzības izteiksme: jāplaucē
Panākt, būt par cēloni, ka plaukst (pumpuri, ziedi, lapas); panākt, būt par cēloni, ka (augam, tā daļām) plaukst pumpuri, ziedi, lapas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atkarībā no tās, izdala parasto un plaucēto rupjmaizi, salinātu.
- Var pievienot arī citronskābi, ja tiek plaucēti skābu vidi mīloši augi.
- Lieldienas noteikti nav iedomājamas bez plaucētiem koku vai krūmu zariem.
- Citi dzer šņabi, plaucē iekšas, bet es dzīvojos pa mežu.
- Šo sēni vārot vai plaucējot, tā vienmēr melnē.