plaucēt | Tēzaurs

plaucēt²

plaucēt [plaucēt] 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Panākt, būt par cēloni, ka plaukst (pumpuri, ziedi, lapas); panākt, būt par cēloni, ka (augam, tā daļām) plaukst pumpuri, ziedi, lapas.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri