plandīt
plandīt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plandu | plandām | plandīju | plandījām | plandīšu | plandīsim |
| 2. pers. | plandi | plandāt | plandīji | plandījāt | plandīsi | plandīsiet, plandīsit |
| 3. pers. | planda | plandīja | plandīs | |||
Pavēles izteiksme: plandi (vsk. 2. pers.), plandiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plandot (tag.), plandīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plandītu
Vajadzības izteiksme: jāplanda
1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pland.
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandēt.
2.1.Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Akuratere, Kalniņa un Krievkalna uzstājās plandošās un pavasarīgi puķotās kleitās.
- plandošā mētelī un baltu platmali galvā esot skraidījis starp diviem būvobjektiem –
- Vējš plandīja vienatnīgās koku lapas, slikti grimētie sētnieki tēloja sētniekus.
- Vienai kājas vietā ēģiptietes figūra, otrai bronzas dejotāja plandošā tērpā.
- Balts kā saņurcīts palags viņš plandīja tiem līdzi, nespēdams panākt.