plandēt
plandēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | plandu | plandam | plandēju | plandējām | plandēšu | plandēsim |
2. pers. | plandi | plandat | plandēji | plandējāt | plandēsi | plandēsiet, plandēsit |
3. pers. | pland | plandēja | plandēs |
Pavēles izteiksme: plandi (vsk. 2. pers.), plandiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plandot (tag.), plandēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plandētu
Vajadzības izteiksme: jāpland
1.Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandīt2.
1.1.Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
1.2.Būt kustīgam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu, gaismas avotu).
1.3.pārnestā nozīmē Plesties kam pāri (par, parasti mākoņainām, debesim).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sievietes ģērbušās vieglās blūzēs, kuras pland vai viegli plivinās vējā.
- Ziemas sezonā graciozi vējā pland arī dažādas graudzāles, piemēram, miskantes.
- Spēlē orķestris, pland karogi, laukuma malā ļaužu pūlis.
- Un gandrīz visiem pie bagāžnieka pland zvaigžņu un strīpu karogs.
- Bet automobiļa iekšpusē pland salkanā trūdošu rudens lapu smaka.