plaisma2
plaisma sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plaisma | plaismas |
| Ģen. | plaismas | plaismu |
| Dat. | plaismai | plaismām |
| Akuz. | plaismu | plaismas |
| Lok. | plaismā | plaismās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai redzi meklēto un dziestošo kailuma segmentu – bālo plaismu, kas ietrīsas pusspulga malā?
- Kad stāvs tavs tumšais paceļas iz māžu plaismas
- Šai ziņā latvieši līdzinās angļiem, kam plaismas kārtu starpā pašas par sevi saprotamas, dabiskas.
- Plaisma starp saimnieku un kalpu ir ārkārtīgi liela; nabags saimnieks šķietas lielāks esam par turīgu kalpu.
- Viņi nestiepj pret tevi rokas, neraud un nelūdz — viņi stāv uz ceļiem kā statujas, mēness gaismā acis viņiem ir pārvērtušās par sudraba plaismām.