plūsmot
plūsmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plūsmoju | plūsmojam | plūsmoju | plūsmojām | plūsmošu | plūsmosim |
| 2. pers. | plūsmo | plūsmojat | plūsmoji | plūsmojāt | plūsmosi | plūsmosiet, plūsmosit |
| 3. pers. | plūsmo | plūsmoja | plūsmos | |||
Pavēles izteiksme: plūsmo (vsk. 2. pers.), plūsmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plūsmojot (tag.), plūsmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plūsmotu
Vajadzības izteiksme: jāplūsmo
1.poētiska stilistiskā nokrāsa Izplatīties (plašā vietā, vidē) – par gaismu.
1.1.Par gaisa strāvu, smaržu.
1.2.pārnestā nozīmē Pārņemt, izpausties (par psihisku stāvokli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apkārt plūsmoja kafijas un ēdienu smaržas.
- Apkārt tādos mirkļos plūsmo netverams siltums, tad atkal seko niriens aukstā miglā.
- Tomēr smaka palika un plūsmoja pa salonu gaisa strāvās.
- C ēli plūsmo tās apsēklotie lauki!
- Visu apņēma rieta blāzma, gaisa vēdīja pēc lopiem un kūts, plūsmoja nesen pļautas zāles smarža, dvašoja labība.