plīvot
Lietojuma biežums :
plīvot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
plīvot 3. konjugācijas darbības vārds; tikai formā: trešā persona
Locīšana
plīvēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: reti
Locīšana
1.Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
1.1.Kustēties lidojumā, parasti vienmērīgi, ar plašiem vēzieniem (par spārniem).
1.2.transitīvs; lieto: pareti Būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības.
1.3.Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
1.4.Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
1.5.Izplatīties, parasti ar mainīgu intensitāti (par skaņu, gaismu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri