plēst1
plēst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plēšu | plēšam | plēsu | plēsām | plēsīšu | plēsīsim |
| 2. pers. | plēs | plēšat | plēsi | plēsāt | plēsīsi | plēsīsiet, plēsīsit |
| 3. pers. | plēš | plēsa | plēsīs | |||
Pavēles izteiksme: plēs (vsk. 2. pers.), plēsiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plēšot (tag.), plēsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plēstu
Vajadzības izteiksme: jāplēš
1.Stiepjot (ko), dažādos, parasti pretējos, virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos, arī radīt (tajā) plaisas.
1.1.Stiepjot, velkot (ko piestiprinātu, pieaugušu), dalīt (to) nost (no kā).
1.2.Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) – par dzīvniekiem.
1.3.Stiepjot, laužot, arī kožot dalīt nost (auga daļu).
1.4.Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
1.5.Ar strauju kustību ņemt nost (ko).
2.Šķeļot (piemēram, cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos; šādā veidā gatavot (ko).
2.1.Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
3.Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka kas kļūst plānāks, caurumains.
4.Jaukt, arī ārdīt (piemēram, celtni, tās daļas).
5.Spēcīgi, ar asu kustību vilkt (ko, kādu aiz kā).
6.sarunvaloda Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
7.sarunvaloda, intransitīvs Strauji virzīties.
7.1.Strādāt, darboties strauji, arī ar pūlēm.
8.sarunvaloda; parasti kopā ar: "vaļā" Runāt, dziedāt, arī spēlēt, parasti skaļi.
8.1.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiPlēsta brūce.
- Plēsta brūce vārdkoptermins; joma: medicīna — brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti
Stabili vārdu savienojumiDzīt jokus; plēst jokus; triekt jokus. Dzīvam ādu plēst nost. Kā vēja dzīts; kā vēja trenkts.
- Dzīt jokus; plēst jokus; triekt jokus sarunvaloda, frazēma — jokot, jokoties
- Dzīvam ādu plēst nost sarunvaloda, idioma — nežēlīgi izmantot
- Kā vēja dzīts; kā vēja trenkts; kā vēja plēsts sarunvaloda, frazeoloģisms — lielā ātrumā, steigā
- Maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm sarunvaloda, idioma — 1. Censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt2. Pārmācīt, nežēlīgi sodīt, sist, pērt, iznīcināt, nogalināt
- Plēst (noplēst, dīrāt, ģērēt, maukt) septiņas (divas, trīs, septiņas, desmit u. tml.) ādas (kādam, no kāda) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — ļoti nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot
- Plēst (vai) galvu pušu idioma — izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm)
- Plēst (vai) sirdi pušu idioma — izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas
- Plēst matus idioma — būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt
- Plēst muļķi žargonisms, idioma — runāt muļķības
Avoti: LLVV, SLG, Lfv
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - ere 'plēst, plosīt', pamatā ir ide.
- Un es grāmatas iznīcināju – plēsu, podā dedzināju un raudāju...
- Incidentā cietusi kāda meitenīte, kurai uz galvas ir plēsta brūce.
- • Tu esi viņa sieva, un viņam patīk plēst jokus.
- Mātei bijis bail bērnu savainot, plēšot nost no sejas lenti.