pirtskuris
pirtskuris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pirtskuris | pirtskuri |
| Ģen. | pirtskura | pirtskuru |
| Dat. | pirtskurim | pirtskuriem |
| Akuz. | pirtskuri | pirtskurus |
| Lok. | pirtskurī | pirtskuros |
Cilvēks, kas kurina pirts krāsni.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kurinu pirti lai vakarā Mā a pe as , pirtskuris atteicis bailīgi
- Pirtskuris , to redzēdams , sācis baiļoties un gribējis iet lielo vīru modināt
- Sildies , sildies , kamēr Māra pērsies , pirtskuris atteicis
- Te arī mazais vīriņš stāvējis pirtskurim blakus un sacījis
- Tiklīdz pirtskuris izsaucis Mā as vārdu , te it nejauši izšāvies lielais vīrs pa pirtslodziņu ārā