pindzelēt
pindzelēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pindzelēju | pindzelējam | pindzelēju | pindzelējām | pindzelēšu | pindzelēsim |
| 2. pers. | pindzelē | pindzelējat | pindzelēji | pindzelējāt | pindzelēsi | pindzelēsiet, pindzelēsit |
| 3. pers. | pindzelē | pindzelēja | pindzelēs | |||
Pavēles izteiksme: pindzelē (vsk. 2. pers.), pindzelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pindzelējot (tag.), pindzelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pindzelētu
Vajadzības izteiksme: jāpindzelē
1.Krāsot.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvs Nemākulīgi gleznot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa pindzelēja sienu un strādāja nikni.
- Te jūs redzat pa logu to māju, uz kuru skatīdamies es mēģināju pindzelēt.
- Zīmēju jau skolas laikā, pindzelēju ar ūdenskrāsām.
- Gunāriņš ir gleznotājs, un kas tādam nekait — kamēr acis rāda un rokas klausa, pindzelē uz velna paraušanu.
- Dēls sāka pindzelēt atvestos kokus ar antiseptiķi, bet es ņēmu nost salauztos vārtus un braucu pie kaimiņa tos sametināt.