krāsot
Lietojuma biežums :
krāsot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Klāt, piesūcināt, jaukt (ko) ar krāsu3.
1.1.intransitīvs
1.2.Klāt (celtnes) ārpusi, (telpas) sienas, griestus, grīdu u. tml. ar krāsu3.
1.3.Veidot (uzrakstu, attēlu) ar krāsu3, klājot to uz kādas virsmas.
1.4.Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai3, notraipa (ko).
1.5.intransitīvs
1.6.Būt par cēloni tam, ka (kam) mainās krāsa2.
1.7.Būt par cēloni tam, ka (kas) šķietami maina krāsu2, mainoties apgaismojumam (par parādībām dabā).
1.8.Piemist, būt raksturīgam (kādam) — par krāsu2.
2.Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
2.1.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds (cilvēks), kas ir (parasti pārmērīgi) lietojis šādus kosmētikas līdzekļus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri