pietrūkties2
pietrūkties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pietrūkstos | pietrūkstamies | pietrūkos | pietrūkāmies | pietrūkšos | pietrūksimies |
| 2. pers. | pietrūksties | pietrūkstaties | pietrūkies | pietrūkāties | pietrūksies | pietrūksieties, pietrūksities |
| 3. pers. | pietrūkstas | pietrūkās | pietrūksies | |||
Pavēles izteiksme: pietrūksties (vsk. 2. pers.), pietrūkstieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pietrūkstoties (tag.), pietrūkšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pietrūktos
Vajadzības izteiksme: jāpietrūkstas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ej nu sazini, kas kuro reizi “ paradīzē” pietrūcies!
- Pēkšņi es pietrūkstos kājās tik strauji, ka krēsls apgāžas.
- Žirafe pietrūkās kājās, jo zināja, kas siltās desas tādas ir.
- Pēkšņi Kārlis pietrūkās sēdus, šim plānam bija būtisks šķērslis.
- Viņas abas gluži vai reizē pietrūkās katra savā gultā.