pietrūkt
pietrūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pietrūkstu | pietrūkstam | pietrūku | pietrūkām | pietrūkšu | pietrūksim |
2. pers. | pietrūksti | pietrūkstat | pietrūki | pietrūkāt | pietrūksi | pietrūksiet, pietrūksit |
3. pers. | pietrūkst | pietrūka | pietrūks |
Pavēles izteiksme: pietrūksti (vsk. 2. pers.), pietrūkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pietrūkstot (tag.), pietrūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pietrūktu
Vajadzības izteiksme: jāpietrūkst
1.parasti formā: trešā persona Nebūt pietiekamā daudzumā; nebūt tik, cik vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
1.1.Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
2.parasti formā: trešā persona Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
3.parasti formā: trešā persona Nebūt (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
4.Kļūt tādam, ar ko (kādam) vairs nav vajadzīgo, nepieciešamo, arī vēlamo saikņu (par cilvēkiem).
Stabili vārdu savienojumiPietrūkt pulvera.
- Pietrūkt pulvera sarunvaloda, frazēma — pietrūkt spēka, izturības (ko paveikt)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc aptaujā vēlējāmies noskaidrot, kura mums Latvijā šobrīd visvairāk pietrūkst.
- "Tas, kā pietrūkst, ir jaunu darba vietu radīšana.
- Tāpat rossoneri centās gūt trešos vārtus, bet kaut kas pietrūka.
- Lauku darbu laiks klāt, bet palielajā saimniecībā naudiņas mazliet pietrūcis...
- Anglim Džonam Metjūzam pietrūka trīs nedēļas līdz vēl 10 000 mārciņu vinnēšanas.