piestrēgt
piestrēgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | piestrēdzu, piestrēgstu | piestrēdzam, piestrēgstam | piestrēdzu, piestrēgu | piestrēdzām, piestrēgām | piestrēgšu | piestrēgsim |
2. pers. | piestrēdz, piestrēgsti | piestrēdzat, piestrēgstat | piestrēdzi, piestrēgi | piestrēdzāt, piestrēgāt | piestrēgsi | piestrēgsiet, piestrēgsit |
3. pers. | piestrēdz, piestrēgst | piestrēdza, piestrēga | piestrēgs |
Pavēles izteiksme: piestrēdz, piestrēgsti (vsk. 2. pers.), piestrēdziet, piestrēgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piestrēdzot, piestrēgstot (tag.), piestrēgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piestrēgtu
Vajadzības izteiksme: jāpiestrēdz, jāpiestrēgst
1.Tikt piepildītam (ar ko, parasti šaurā vietā); aizsprostoties.
1.1.Kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma) – par telpu, apkārtni, vidi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gaiss piestrēdzis pilns putnu dziesmu: vītero, čivina, švilpj, čiepst, trallina.