Ziemas versija 2024
399 012 šķirkļi
piestrēgt
piestrēgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Tikt piepildītam (ar ko, parasti šaurā vietā); aizsprostoties.
1.1.Kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma) — par telpu, apkārtni, vidi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri