piestrēbt
piestrēbt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piestrebju | piestrebjam | piestrēbu | piestrēbām | piestrēbšu | piestrēbsim |
| 2. pers. | piestreb | piestrebjat | piestrēbi | piestrēbāt | piestrēbsi | piestrēbsiet, piestrēbsit |
| 3. pers. | piestrebj | piestrēba | piestrēbs | |||
Pavēles izteiksme: piestreb (vsk. 2. pers.), piestrebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piestrebjot (tag.), piestrēbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piestrēbtu
Vajadzības izteiksme: jāpiestrebj
Strebjot pieēst, arī piedzert (pie kā, kam klāt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Slauc viena, vakarā ienes man rūgušpienu, piestrēbšu pie maizes un — būs vakariņas.
- Tā nu viņi rij, klāt piestrēbdami pārsaldinātu tēju, un, atzīšos, es viņiem krietni piepalīdzu, jo saldumi ir arī mana vājība.
- Ticis ēsts arī par pavalgu pie novārītiem kartupeļiem , piestrebjot rūgušu pienu
- piestrebjot
- Ik pēc kumosa ar karoti, kas pirmā pagadījās, piestrēba klāt zupu.