Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ak, tu, Leiba-kārdinātājs, tomēr piespiedi mani norīt siekalas.
- Taču noteikumi piespiedē nebija galvenais — galvenais bija šmaukties.
- Es nemaz negribēju, bet tu mani piespiedi.
- Ja nepaspēj tikt ārā no pirmās piespiedes,
- Ko tu tur darīji, vīrieti, kad bērnam bija tas krāniņš tev rokā jāierauga, nu labi, pat ja tobrīd nedarīji, tik spilgta tā atmiņu aina nav, lai droši apgalvotu, tik un tā, man taču taisnība, vispār biji to darījis, nav iespējams, ka nedarīji, un tad jau nav arī ko kaunēties un nav ko niknoties uz bērnu, kas, nebrīdī tualetes durvis pavēris, par nekādu klauvēšanu pie tām nekādas runas neatceras, un tur krāniņš, kas nemaz nav līdzīgs dārziņa puiku baltajiem, fu, Freid, tomēr piespiedi kaut ko savā garšā atcerēties, nu labi, noliksim pie pārējām patiesībām: visi cilvēki reizēm dara to, par ko pašiem kauns.
