piespert
piespert 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piesperu | piesperam | piespēru | piespērām | piesperšu | piespersim |
| 2. pers. | piesper | piesperat | piespēri | piespērāt | piespersi | piespersiet, piespersit |
| 3. pers. | piesper | piespēra | piespers | |||
Pavēles izteiksme: piesper (vsk. 2. pers.), piesperiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesperot (tag.), piesperšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piespertu
Vajadzības izteiksme: jāpiesper
1.transitīvs Ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
1.1.Strauji, spēcīgi pielikt (kāļu, parasti pie zemes, grīdas u. tml.).
1.2.intransitīvs Sperot trāpīt (kam).
2.sarunvaloda, transitīvs Pievienot (pie kā, kam klāt), piemēram, strauji lejot, berot.
2.1.Pievienot (pie kā, kam klāt) papildus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Spicais paziņoja un labpatikā piespēra ar žļarkstošo zābaku atkal cietajam ledum.
- Melnis nokrāc un tramīgi piesper priekškāju lielās egles resnajām saknēm.
- Ar labo viņš piespēra zemei tik dūšīgi, lai katrs saprastu – šī miza pieder viņam.
- Tad piespēru dzeramajam ūdenim kaņu.
- — Tomēr vairāk par tavu vārdu mani interesē, kāpēc šito, — viņš piespēra pie zemes, — sauc tik muļķīgi: par Kapteiņsalu?