pieslēpt
pieslēpt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieslēpju | pieslēpjam | pieslēpu | pieslēpām | pieslēpšu | pieslēpsim |
| 2. pers. | pieslēp | pieslēpjat | pieslēpi | pieslēpāt | pieslēpsi | pieslēpsiet, pieslēpsit |
| 3. pers. | pieslēpj | pieslēpa | pieslēps | |||
Pavēles izteiksme: pieslēp (vsk. 2. pers.), pieslēpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieslēpjot (tag.), pieslēpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieslēptu
Vajadzības izteiksme: jāpieslēpj
1.Novietot, nolikt tā, lai citi uzreiz nevar ieraudzīt, atrast.
1.1.Daļēji apslēpt (parasti kādu defektu).
2.Panākt, ka (psihisks stāvoklis, domas) neizpaužas pilnīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man vajadzēja pieslēpt to traktoru, lai neieraksta kopīpašumu aktā.
- — Uzminētais fakts man koda kaulā, bet pašapziņa liedza to pieslēpt.
- Zem smagām skropstām pieslēpts, no dzīves noguris skatiens.
- Pamanīju viņa manipulācijas ar rokā pieslēptu aerosola pudelīti.
- Kad paskatāmies, kā no kasītēm ir dotas naudiņas skaidrā naudā, lai cilvēki varētu labāk pieslēpt.