pieslēpot
pieslēpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieslēpoju | pieslēpojam | pieslēpoju | pieslēpojām | pieslēpošu | pieslēposim |
| 2. pers. | pieslēpo | pieslēpojat | pieslēpoji | pieslēpojāt | pieslēposi | pieslēposiet, pieslēposit |
| 3. pers. | pieslēpo | pieslēpoja | pieslēpos | |||
Pavēles izteiksme: pieslēpo (vsk. 2. pers.), pieslēpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieslēpojot (tag.), pieslēpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieslēpotu
Vajadzības izteiksme: jāpieslēpo
Slēpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Oskars Dzirkalis pieslēpoja ļoti labi.
- Pieslēpoju pie sava paklājiņa.
- Pieslēpojot pie upes , esam atraduši atklātu vietu , kur varētu dabūt ūdeni
- Par laimi pie manis pieslēpoja otra draudzene un teica
- Tiem , kuri nevēlās tērēt laiku garākām maltītēm , atbrīvojot kājas no inventāra , īsti pa prātam būs mūsu piknika vieta te varat pieslēpot , paņemt ko uzkožamu , un doties tālāk