pierāpot
pierāpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pierāpoju | pierāpojam | pierāpoju | pierāpojām | pierāpošu | pierāposim |
| 2. pers. | pierāpo | pierāpojat | pierāpoji | pierāpojāt | pierāposi | pierāposiet, pierāposit |
| 3. pers. | pierāpo | pierāpoja | pierāpos | |||
Pavēles izteiksme: pierāpo (vsk. 2. pers.), pierāpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pierāpojot (tag.), pierāpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pierāpotu
Vajadzības izteiksme: jāpierāpo
1.Rāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
3.sarunvaloda Kļūt saprotamam.
Avoti: LLVV, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vītola sacīja, ka bērns pierāpojis pie dzīvnieka, kad tas ēdis.
- Oskars pierāpoja pie trauku skapja un centās ielūkoties zem tā.
- Tuvākā meitene pierāpoja tai izgaismotajai vietai klāt un no grīdas pacēla pakavu.
- Paņēmis kabatas lukturīti, Mareks uz vēdera pierāpoja pie atveres.
- „Pie tautas nama tik un tā es uz vēdera pa grāvi nepierāpošu...