pierast
Lietojuma biežums :
pierast 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu.
Saistītās nozīmesparast.
1.1.Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība) ir parasts, regulārs.
2.Pielāgoties (piemēram, kādiem apstākļiem), neizjust par traucējošu, nepatīkamu (ko).
2.1.Pielāgoties un justies labi (kādā vidē, noteiktos apstākļos).
2.2.Pielāgoties (par organisma daļām).
2.3.Uztvert (ko) par labi zināmu, arī parastu, ikdienišķu.
3.Pakāpeniski sākt izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu.
3.1.Pakāpeniski sākt uztvert (kādu) par pazīstamu, justies drošībā (pie kā) — par dzīvniekiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri