piepūlēties
piepūlēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piepūlos | piepūlamies | piepūlējos | piepūlējāmies | piepūlēšos | piepūlēsimies |
| 2. pers. | piepūlies | piepūlaties | piepūlējies | piepūlējāties | piepūlēsies | piepūlēsieties, piepūlēsities |
| 3. pers. | piepūlas | piepūlējās | piepūlēsies | |||
Pavēles izteiksme: piepūlies (vsk. 2. pers.), piepūlieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piepūloties (tag.), piepūlēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piepūlētos
Vajadzības izteiksme: jāpiepūlas
Darīt, veikt ko ar piepūli.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc operācijas iecavniekam nācās krietni piepūlēties, lai noturētu rokā karoti.
- Jo, ja grib nostāties uz kājām, ir mazliet jāpiepūlas.
- Tu strādā tīrā vietā, nav fiziski jāpiepūlas, ir perspektīvas.
- Viņa roka pārklāj muti, man jāpiepūlas, lai ieelpotu. “
- Olafs ar lielu troksni piepūloties izspraucas cauri šaurajām durvīm un aizlido.