pieputināt
pieputināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieputinu | pieputinām | pieputināju | pieputinājām | pieputināšu | pieputināsim |
| 2. pers. | pieputini | pieputināt | pieputināji | pieputinājāt | pieputināsi | pieputināsiet, pieputināsit |
| 3. pers. | pieputina | pieputināja | pieputinās | |||
Pavēles izteiksme: pieputini (vsk. 2. pers.), pieputiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieputinot (tag.), pieputināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieputinātu
Vajadzības izteiksme: jāpieputina
1.parasti formā: trešā persona Putinot piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm).
2.parasti formā: trešā persona Putinot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu.
3.Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) pieput.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja sniegs būtu pieputināts cieši klāt kokiem, tad vasara būtu slapja.
- Naktī viņi bija šķūrējuši sniegu, taču līdz rītam atkal visu pieputināja.
- Augļu dārzs ir pieputināts un guļ ziemas miegā, stāsta M. Kaminskis. «
- Vietām ielejas starp kalniem ir kā baltu mākoņu pieputinātas.
- – Pirmdienas rīts sākās ar pieputinātu ceļu līdz Zālītes speciālajai internātpamatskolai, kur strādāju par bibliotekāri.