piepulcēt
piepulcēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piepulcēju | piepulcējam | piepulcēju | piepulcējām | piepulcēšu | piepulcēsim |
| 2. pers. | piepulcē | piepulcējat | piepulcēji | piepulcējāt | piepulcēsi | piepulcēsiet, piepulcēsit |
| 3. pers. | piepulcē | piepulcēja | piepulcēs | |||
Pavēles izteiksme: piepulcē (vsk. 2. pers.), piepulcējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piepulcējot (tag.), piepulcēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piepulcētu
Vajadzības izteiksme: jāpiepulcē
1.Piesaistīt, pievienot (kādai cilvēku grupai).
1.1.Pievienot (kādai sistēmai, kopumam), attiecināt (uz to).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Drīzumā diviem " noziedzniekiem" tiek piepulcēts trešais - prof.
- Pēterdienas vārda svētku gaviļniekiem piepulcējot Čaikovski, Franci Šūbertu un Petru Ebenu.
- Japāņu regbistu saimei izdevies piepulcēt vairākus valsts spēcīgākos sprinterus.
- Vēl četrus mandātus apvienībai piepulcēs sniegums Vidzemes vēlēšanu apgabalā.
- Lielākais no vārnu dzimtas putniem ir krauklis, šai dzimtai piepulcējama arī žagata.