piepotēt
piepotēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piepotēju | piepotējam | piepotēju | piepotējām | piepotēšu | piepotēsim |
| 2. pers. | piepotē | piepotējat | piepotēji | piepotējāt | piepotēsi | piepotēsiet, piepotēsit |
| 3. pers. | piepotē | piepotēja | piepotēs | |||
Pavēles izteiksme: piepotē (vsk. 2. pers.), piepotējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piepotējot (tag.), piepotēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piepotētu
Vajadzības izteiksme: jāpiepotē
Potējot pievienot, pieaudzēt (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ka mežu var tāpat kā ābolus un ķirbjus piepotēt un piekultivēt,
- Dārznieki gan iemanās piepotēt vīrišķos un sievišķos dzinumus uz viena koka.
- Pēdējos gados in situ polimerizācija ir tikusi ļoti plaši pielietota polimēriem piepotētu ONC iegūšanai un attiecīgo ONC/polimēru kompozītu materiālu pārstrādei.
- Vienlaicīgi jāizvērtē nanodaļiņu un polimēra matricas iespējamā kovalentā mijiedarbība, kuras rezultātā var veidoties gan sašūtas/piepotētas struktūras, gan gaistoši destrukcijas produkti.
- 20. gs. sešdesmitajos gados atklāja parādību, ka cilvēka zarnu vīrusi ( iegūti no maziem bērniem) spēj iznīcināt cilvēka audzējus, kas bija piepotēti kāmjiem.