piepogot
Lietojuma biežums :
piepogot apvidvārds
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es jau arī klusībā gribētu, lai tā lakstīgala piepogo draugus.
- Taču lakstīgala varētu ko piepogot.
- Draudzību gan varētu piepogot, tad visi, arī tie, kuri neko nedara šajā jomā, varētu lepoties ar daudz draugiem, īstiem draugiem, nevis, kā dažkārt pieņemts – par katru mazliet tuvāku paziņu teikt – tas ir mans draugs.
- Visiem citiem, kuri vēlas daudz draugu un, ja ne viņi paši tos iegūs, gan jau kādu pavasari kāda lakstīgala piepogos, ieteiktu būt uzmanīgiem, vērot savus draugus un klusībā padomāt – cik tad tas draugs drīkst par tevi zināt, lai vēlāk nenodarītu pāri.
- Ābeles jaunākie stāsti manifestē pasakainu valodu, kas ēteriski virmo no grāmatas lappusēm: " putekšņlapas kā smagi kausi ar medu", " varmācīgi zils vasaras pilnesīgais miers", " svīres svelpj kā elektriskā strāva", " gaismas strēle kautri guļ uz grīdas", " spožs, gluži kā lakots kafijas ezers uz grīdas", " lakstīgala piepogo tuvīnā dzelzceļa krūmus pilnus ar skanīgiem sidraba rubuļiem", acu zīlītes kā " melnie bezdibeņi", " bērza zeltainie zari pret debesīm kā dārgs izšuvums uz zila samta", " nolaidens, kails reljefs ar pauguriem un krūmu rūtīm kā bakurētaina āda", " nakts aizdzīst kā brūce, un liekas, tās nemaz nav bijis" un " skaidu jumti no rītiem kūp saulē kā zirgi, ko naktī jādījuši lietuvēni".