pieplakt
pieplakt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieploku | pieplokam | pieplaku | pieplakām | pieplakšu | pieplaksim |
| 2. pers. | pieploc | pieplokat | pieplaki | pieplakāt | pieplaksi | pieplaksiet, pieplaksit |
| 3. pers. | pieplok | pieplaka | pieplaks | |||
Pavēles izteiksme: pieploc (vsk. 2. pers.), pieplociet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieplokot (tag.), pieplakšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieplaktu
Vajadzības izteiksme: jāpieplok
1.Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt) – par cilvēkiem.
1.1.Par dzīvniekiem.
1.2.Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
1.3.Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) – par priekšmetiem.
2.Kļūt plānākam (piemēram, tiekot spiestam, grūstam) – parasti par (kā) kārtu, slāni.
2.1.Pietuvoties (kā, parasti zemes) virsmai (piemēram, par dūmiem, miglu).
2.2.Būt pazemam (parasti par celtnēm).
2.3.Nolīkt (par augiem, to daļām).
3.parasti formā: trešā persona Pierimt (par parādībām dabā).
3.1.pārnestā nozīmē Par parādībām sabiedrībā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jenotsuns mēdz pieplakt pie zemes un nekustīgi gulēt, izliekoties beigts.
- Tagadiņ pat vilcienā gan jau Paša sūtīts pie loga pieplacis vīrietis.
- Abi veikli aizmuka uz augšējo kāpņu rūmi un pieplaka pie sienas.
- Sazvārodamies es paspēju vien pieplakt ar muguru pie sarkano ķieģeļu mūra.
- Skolēni bija pieplakuši zemei un slēpās klases dziļumā aiz galdiem.