piepelēt
piepelēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piepelēju | piepelējam | piepelēju | piepelējām | piepelēšu | piepelēsim |
| 2. pers. | piepelē | piepelējat | piepelēji | piepelējāt | piepelēsi | piepelēsiet, piepelēsit |
| 3. pers. | piepelē | piepelēja | piepelēs | |||
Pavēles izteiksme: piepelē (vsk. 2. pers.), piepelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piepelējot (tag.), piepelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piepelētu
Vajadzības izteiksme: jāpiepelē
piepelēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piepelu | piepelam | piepelēju | piepelējām | piepelēšu | piepelēsim |
| 2. pers. | piepeli | piepelat | piepelēji | piepelējāt | piepelēsi | piepelēsiet, piepelēsit |
| 3. pers. | piepel | piepelēja | piepelēs | |||
Pavēles izteiksme: piepeli (vsk. 2. pers.), piepeliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piepelot (tag.), piepelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piepelētu
Vajadzības izteiksme: jāpiepel
Pārklāties no iekšpuses ar pelējumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lauku mājās vienmēr ir veca neizmantota telpa: piepelējusi viesistaba, nelietota aizmirsta veranda.
- Lāde ir, tukša, piepelējusi.
- Dzīve ir līdzīga pilij, kurā bezgala daudz plašu zāļu un šauru kambarīšu, milzums parastu un slepenu gaiteņu, čīkstošu kāpņu, piesmirdušu aizkaktu, drēgnu un piepelējušu pagrabu un zirnekļu tīkliem aizvilktu bēniņu.
- Bet pēc tām negaršīgajām, pēc piedeguma smirdošajām brokastīm Uršuli un Teresēli gaidīja tikpat smirdīgs darbs, jo abām iedeva pa slotai, spainim un pa sasmakušai, piepelējušai grīdas lupatai, kas savu īsto krāsu zaudējusi jau pirms daudziem gadiem, un viņas abas norīkoja mazgāt baznīcas grīdu, jo iepriekšējā dienā uz viņu iesvētībām sanākušie ļaudis bija to piebradājuši, piedubļojuši un piemēslojuši.
- Bet Kņukšta, parupji ieteicis viņai neuztraukties, nedeva viņai visas atslēgas, neklausīja, darīja visu pēc sava prāta, lai arī labuma no tās viņa saimniekošanas nebija nekāda: zirgu staļļi - nemēzti, paši zirgi - kārtīgi nesukāti, daži - slikti apkalti, ar ielaistām vainām un apklibuši, vēl citi - puslīdz tīras šķirnes jājamzirgi, taču sabeigti smagos darbos; vistu kūtis - mēsliem pieķepušas, pieliekamie - nevēdināti, piepelējuši, ar niecīgiem krājumiem, rēķinu grāmatas - sajauktas, kļūdu pilnas, nesakrītošiem cipariem un iztrūkumu gadu pēc gada; un bija arī skaidrs, kāpēc, to viņai pateica nākamajā vakarā ataicinātais Jons Kareivis.