piepeļņa
piepeļņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piepeļņa | piepeļņas |
| Ģen. | piepeļņas | piepeļņu |
| Dat. | piepeļņai | piepeļņām |
| Akuz. | piepeļņu | piepeļņas |
| Lok. | piepeļņā | piepeļņās |
1.Papildu samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
1.1.Darbs, ar ko var iegūt papildu samaksu, atlīdzību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par piepeļņas avotu es to nenosauktu, vienkārši neatmaksājas.
- Tāpēc arī situācija reģionos ir kritiskāka, jo nav šo piepeļņas iespēju.
- Ļoti ticams, ka saņemsi kādu nelielu piepeļņas piedāvājumu.
- Un tomēr, un tomēr, kaut kas no piepeļņas, no izdevības iet līdzi.
- Ja dakteris ir atradis piepeļņu privātajā praksē, tad jau darbu reģionālās slimnīcas nodaļā var arī pakavēt, ne?