pielīmēties
pielīmēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pielīmējos | pielīmējamies | pielīmējos | pielīmējāmies | pielīmēšos | pielīmēsimies |
| 2. pers. | pielīmējies | pielīmējaties | pielīmējies | pielīmējāties | pielīmēsies | pielīmēsieties, pielīmēsities |
| 3. pers. | pielīmējas | pielīmējās | pielīmēsies | |||
Pavēles izteiksme: pielīmējies (vsk. 2. pers.), pielīmējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pielīmējoties (tag.), pielīmēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pielīmētos
Vajadzības izteiksme: jāpielīmējas
Refl. → pielīmēt; tikt pielīmētam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To nevarēs apgriezt apkārt, un ola burtiski pielīmēsies pie pannas.
- Viņš, kam rokas bija kā pielīmējušās, locījās sāpēs.
- Abos gadījumos vēlams zem parauga izvietot mīkstu pamatni, lai laminētā virsma pielīmētos vienmērīgāk.
- Sena skrēja viņam palīdzēt, bet viens putns no papīra pielīmējās uz viņas muguras.
- Papīra putns, kurš pielīmējās pie Senas muguras, pārvērtās par Jubabas dvīņu māsu Zenibu.