pielīdējs
pielīdējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pielīdējs | pielīdēji |
| Ģen. | pielīdēja | pielīdēju |
| Dat. | pielīdējam | pielīdējiem |
| Akuz. | pielīdēju | pielīdējus |
| Lok. | pielīdējā | pielīdējos |
pielīdēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pielīdēja | pielīdējas |
| Ģen. | pielīdējas | pielīdēju |
| Dat. | pielīdējai | pielīdējām |
| Akuz. | pielīdēju | pielīdējas |
| Lok. | pielīdējā | pielīdējās |
1.Darītājs → pielīst.
2.Cilvēks, kas liekuļo, iztop; līdējs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turklāt šie pielīdēji izvairās no atbildības u vaino citus savās kļūdās.
- Domāju, ka visās skolās ( klasēs) neieredz skolotāju mīlulīšus, pielīdējus.
- Netrūka arī savējo vidū pielīdēju un nodevēju.
- Es būtu lišķis un pielīdējs.
- Katrs teiks, ka esmu pielīdējs, glaimotājs, bet tomēr es sacīšu sakāmo: “ Labais Grigulis!