piekvēpt
piekvēpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekvēpstu | piekvēpstam | piekvēpu | piekvēpām | piekvēpšu | piekvēpsim |
| 2. pers. | piekvēpsti | piekvēpstat | piekvēpi | piekvēpāt | piekvēpsi | piekvēpsiet, piekvēpsit |
| 3. pers. | piekvēpst | piekvēpa | piekvēps | |||
Pavēles izteiksme: piekvēpsti (vsk. 2. pers.), piekvēpstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekvēpstot (tag.), piekvēpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekvēptu
Vajadzības izteiksme: jāpiekvēpst
1.Kūpot, degot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem (par telpu, apkārtni, vidi).
1.1.Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču telpas ir piekvēpušas un tagad arī pielietas ar ūdeni.
- Mēs dzīvojam pie mazķēķa lampiņas, piekvēpušas un netīras.
- Ļoti daudz dīzeļautomašīnu ir piekvēpušas ar sodrējiem.
- Sistēma ir radījusi savus pieminekļus – daudz drūmu mājokļu, piekvēpušas darba telpas un nedzīvas pilsēta.
- Viņam rādītājs bija 14 ppm un plaušas kā piekvēpis skurstenis.