piekombinēt
piekombinēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekombinēju | piekombinējam | piekombinēju | piekombinējām | piekombinēšu | piekombinēsim |
| 2. pers. | piekombinē | piekombinējat | piekombinēji | piekombinējāt | piekombinēsi | piekombinēsiet, piekombinēsit |
| 3. pers. | piekombinē | piekombinēja | piekombinēs | |||
Pavēles izteiksme: piekombinē (vsk. 2. pers.), piekombinējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekombinējot (tag.), piekombinēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekombinētu
Vajadzības izteiksme: jāpiekombinē
Kombinējot pievienot, arī piesaistīt (atsevišķu sastāvdaļu pie kā, kam klāt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī gaiteņa lampa nebūt nav antikvariāta prece – atradis rāmi un piekombinējis dažādas ķēdītes.
- Arī gaiteņa lampa nebūt nav antikvariāta prece - atradis rāmi un piekombinējis dažādas ķēdītes.
- Izdomāju, ka spiedienu var dot, arī piekombinējot trubiņu no izpūtēja uz bāku.
- Viņš tam kaut ko piekombinē klāt,
- Noformējumu kombinēt var dažādi - teiksim, no gurķa šķēlēm veidotu rozi var salikt kopā ar dažādu augļu bumbiņām un piekombinēt piparmētru lapas.