piekomandēt
piekomandēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: militārās zinātnesLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekomandēju | piekomandējam | piekomandēju | piekomandējām | piekomandēšu | piekomandēsim |
| 2. pers. | piekomandē | piekomandējat | piekomandēji | piekomandējāt | piekomandēsi | piekomandēsiet, piekomandēsit |
| 3. pers. | piekomandē | piekomandēja | piekomandēs | |||
Pavēles izteiksme: piekomandē (vsk. 2. pers.), piekomandējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekomandējot (tag.), piekomandēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekomandētu
Vajadzības izteiksme: jāpiekomandē
Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ap 20 brīvprātīgo piekomandēja Cēsu pulka sakaru komandai un citām apakšvienībām.
- No 8. augusta līdz 29. oktobrim bija piekomandēts ložmetēju mācību komandai.
- Tajā pašā gadā bijis vairākkārt piekomandēts pie divīzijas un korpusa štābiem.
- 1919.g. janvārī piekomandēts Kalpaka bataljonam un iedalīts kapteiņa Zolta rotā.
- 1916. gada vasarā ar savu komandu piekomandēts L.Puņina jātnieku-diversantu vienībai.