pieklājīgs
pieklājīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | pieklājīgs | pieklājīgi |
| Ģen. | pieklājīga | pieklājīgu |
| Dat. | pieklājīgam | pieklājīgiem |
| Akuz. | pieklājīgu | pieklājīgus |
| Lok. | pieklājīgā | pieklājīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| pieklājīga | pieklājīgas |
| pieklājīgas | pieklājīgu |
| pieklājīgai | pieklājīgām |
| pieklājīgu | pieklājīgas |
| pieklājīgā | pieklājīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | pieklājīgais | pieklājīgie |
| Ģen. | pieklājīgā | pieklājīgo |
| Dat. | pieklājīgajam | pieklājīgajiem |
| Akuz. | pieklājīgo | pieklājīgos |
| Lok. | pieklājīgajā | pieklājīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| pieklājīgā | pieklājīgās |
| pieklājīgās | pieklājīgo |
| pieklājīgajai | pieklājīgajām |
| pieklājīgo | pieklājīgās |
| pieklājīgajā | pieklājīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
pieklājīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas izturas atbilstoši pieklājības normām.
1.1.Tāds, kas atbilst pieklājības normām; tāds, kurā izpaužas pieklājība.
2.Samērā labs, apmierinošs.
3.Samērā liels, arī pietiekams (par kā daudzumu, skaitu).
3.1.Pietiekami ilgs (par laiku, laikposmu).
3.2.Samērā spēcīgs (piemēram, par vēju, vētru).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skat, tik feins puisis – pievilcīgs, stalts, pieklājīgs.
- Te nav noslēpumu un laiks tiek aizvadīts pieklājīgās, garlaicīgās izklaidēs.
- Mani fascinē vīrieša tolerance un prasme būt pieklājīgam pret otru cilvēku.
- Pieklājīgais flirts paredz uzmanības fokusēšanu uz pareizām manierēm un neseksuālu komunikāciju.
- Pret viņiem izturējās ar pieklājīgu cieņu, kurai piejaucās zināms žēlums.