piegrauzt
piegrauzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piegraužu | piegraužam | piegrauzu | piegrauzām | piegrauzīšu | piegrauzīsim |
| 2. pers. | piegrauz | piegraužat | piegrauzi | piegrauzāt | piegrauzīsi | piegrauzīsiet, piegrauzīsit |
| 3. pers. | piegrauž | piegrauza | piegrauzīs | |||
Pavēles izteiksme: piegrauz (vsk. 2. pers.), piegrauziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piegraužot (tag.), piegrauzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piegrauztu
Vajadzības izteiksme: jāpiegrauž
1.Pieēst (ko cietu).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- piegraužot kaulainās atstāto,
- Liekas interesanti, kamēr tu pats izsalcis nemēģini atrast vietu, kur paēst, bet visur no 15iem līdz 17iem var tikai padzert tēju un piegrauzt kādu smalkmaizi.
- Večuks baltā skotelē stāv aiz letes, ielej man krūzītē karsto dzērienu, kas priecīgi burbuļo viņam aiz muguras, un ļauj man pašai pameklēt visdažādāko mantu piekrautajā plauktā klāt piegraužamu saldumu.
- Un tagad tu sēdēji viņas istabā, tu biji pārliecināts, ka tieši šī otrā stāva istaba ir tavas skolotājas istaba, tu sēdēji pie apaļa mierlaiku galda, dzēri negaršīgu tēju, kuru tev nemaz negribējās, piegrauzi sausus cepumus ar šokolādes pildījumu, kurus negribējās ne tik, un mēģināji uzminēt pareizās atbildes uz būtiskākajiem garīgajiem jautājumiem.
- Noslēdzot kārtējo mitotu, kura laikā uz paģirām visi tā dalībnieki košļāja magoņu galviņas un piegrauza Rēzeknes sausiņus, Nahdaris ieslēdza jūķūbu un projicējot attēlu uz sķūņa pelēkās sienas nospēlēja Valda folklorizēto “ Kas es esmu?”