pieglumēt
pieglumēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | neju | nejam | neju | nejām | nešu | nesim |
| 2. pers. | ne | nejat | neji | nejāt | nesi | nesiet, nesit |
| 3. pers. | ne | neja | nes | |||
Pavēles izteiksme: ne (vsk. 2. pers.), nejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nejot (tag.), nešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: netu
Piepildīties, arī pārklāties ar ko glumu (piemēram, ar gļotām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad pāris pīļu peld zaļi pieglumējušā ūdenī, lieveņa jumts tikko turas uz satrunējušām sijām un vīnāji nokarājas no izkritušo dakstiņu caurumiem.
- Tomēr dažas reizes mums izdevās notecināt karstu ūdeni no pašas lokomotīves vēdera: tas bija pieglumējis un rūsains, ēdiena gatavošanai nepiemērots, bet vismaz nomazgāties tādā varēja.
- Kam māga pieglumējusi , tam Gaujas sēris jāēd
- Kā ūdens krūzē - sastāvējies kļūst dzeršanai nederīgs, bet trauks pieglumē un apkaļķojas - jāmet prom.
- Kā ūdens krūzē – sastāvējies kļūst dzeršanai nederīgs, bet trauks pieglumē un apkaļķojas – jāmet prom.