pieglumt
pieglumt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pieglumstu, pieglumu | pieglumstam, pieglumam | pieglumu | pieglumām | pieglumšu | pieglumsim |
2. pers. | pieglumsti, pieglum | pieglumstat, pieglumat | pieglumi | pieglumāt | pieglumsi | pieglumsiet, pieglumsit |
3. pers. | pieglumst, pieglum | piegluma | pieglums |
Pavēles izteiksme: pieglumsti, pieglum (vsk. 2. pers.), pieglumstiet, pieglumiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieglumstot, pieglumot (tag.), pieglumšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieglumtu
Vajadzības izteiksme: jāpieglumst, jāpieglum
Avoti: LLVV