pieglaudīt
Lietojuma biežums :
pieglaudīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieglaudu | pieglaudām | pieglaudīju | pieglaudījām | pieglaudīšu | pieglaudīsim |
| 2. pers. | pieglaudi | pieglaudāt | pieglaudīji | pieglaudījāt | pieglaudīsi | pieglaudīsiet, pieglaudīsit |
| 3. pers. | pieglauda | pieglaudīja | pieglaudīs | |||
Pavēles izteiksme: pieglaudi (vsk. 2. pers.), pieglaudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieglaudot (tag.), pieglaudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieglaudītu
Vajadzības izteiksme: jāpieglauda
Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jūs nespēja apvaldīt pat kapraču skatieni, pārpilni nenovīdības un naida; cits citu apdzīdami, jūs steidzāties uz turieni, kurp aicināja skurbinošais aromāts, un, tikai pietuvojušies mērķim tādā attālumā, kad jau varējāt būt mierīgi, ka nepaliksiet pēdējie, jūs sagausinājāt soļus, sasparojāties, sataisījāt cildenas un pat traģiskas grimases, kādas atbilstīgas apbedību mielastam, saspļāvuši saujās, pieglaudījāt skrejot izspūrušos matus, aizpogājāt vaļā atrauto apkakli, sabāzāt izvilkušos kreklu atpakaļ biksēs, piedauzījāt kājas, nokratīdami no zābakiem pieskretušos ķepīgās kapu zemes kunkuļus, un, no ārpuses šādi sakārtojušies, kāpāt pār slieksni līdz malām pilni cerību jo drīzi sakārtoties no iekšpuses, lai kurkstošais vēders spētu sajust sātu, bet sirds un galva — skurbo siltumu, ar kuru jūs žēlīgi apbalvojis Dievs, radīdams rudzus un iemācīdams izdzīt spirtu.
- – mēs abas salēcāmies, sakuplinājām matus un pieglaudām gaidās svārkus.
- Mati gludi pieglaudīti,
- Ja nav iespējas uzklāt šos līdzekļus, var vienkārši pieglaudīt matus ar slapjām rokām.
- Tas jau nav nekāds pieglaudītais pops."