pieglaudīgs
pieglaudīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | pieglaudīgs | pieglaudīgi |
Ģen. | pieglaudīga | pieglaudīgu |
Dat. | pieglaudīgam | pieglaudīgiem |
Akuz. | pieglaudīgu | pieglaudīgus |
Lok. | pieglaudīgā | pieglaudīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
pieglaudīga | pieglaudīgas |
pieglaudīgas | pieglaudīgu |
pieglaudīgai | pieglaudīgām |
pieglaudīgu | pieglaudīgas |
pieglaudīgā | pieglaudīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | pieglaudīgais | pieglaudīgie |
Ģen. | pieglaudīgā | pieglaudīgo |
Dat. | pieglaudīgajam | pieglaudīgajiem |
Akuz. | pieglaudīgo | pieglaudīgos |
Lok. | pieglaudīgajā | pieglaudīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
pieglaudīgā | pieglaudīgās |
pieglaudīgās | pieglaudīgo |
pieglaudīgajai | pieglaudīgajām |
pieglaudīgo | pieglaudīgās |
pieglaudīgajā | pieglaudīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
pieglaudīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas izpauž mīļumu, sirsnīgumu un mēdz pieglausties.
1.1.Tāds, kurā izpaužas mīļums, sirsnīgums.
1.2.Tāds, kas mēdz pieglausties (par dzīvniekiem).
2.Tāds, kas, viegli piekļaujoties, pieskaroties, izraisa patīkamu sajūtu (parasti par audumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vientuļš grēciņš kaktā trīc, nobijies un pieglaudīgs kā zīds.
- Tas bij viegls, pieglaudīgs un dīvaini — noguris.
- – Zini, tas daudz ko nozīmē, ja cilvēks ir kaut drusku pieglaudīgs.
- Taču, klausoties koncertu ierakstus un filmas, skanējums nevajadzīgi tiek padarīts mīksts un pieglaudīgs.
- Taču tu esi pieglaudīgāka nekā vecmamma.